Uzņēmējdarbība Latvijā, 2026. gada septembris: mēneša apskats

Īsumā

Septembrī Latvijā reģistrēti 1113 jauni uzņēmumi. Tas ir vairāk nekā augustā un vairāk nekā pirms gada. Slēgti 429 uzņēmumi, kas ir vairāk nekā augustā, bet mazāk nekā pirms gada. Maksātnespējas procesu bija 17, tas ir mazāk nekā pirms gada.

Ja domājat par finansējumu savam uzņēmumam, šie skaitļi dod kopējo ainu. Par konkrētu uzņēmumu vai konkrētu pieteikumu tie neko nesaka. Mēs nesniedzam finanšu konsultācijas, un šis apskats nav individuāla rekomendācija.

Septembra skaitļi

Avots: Uzņēmumu reģistrs, atvērtie dati, maksātnespējas procesu datu kopa. Periods: 2026. gada septembris.

Septembrī jaunu uzņēmumu bija vairāk nekā slēgto. Tas liecina, ka uzņēmēju skaits nesarūk, taču šie skaitļi neparāda, cik uzņēmumu faktiski darbojas un cik no jaunajiem pastāvēs ilgi.

Kur reģistrēti jaunie uzņēmumi

Avots: Uzņēmumu reģistrs, atvērtie dati. Periods: 2026. gada septembris.

Rīga ar lielu pārsvaru ir vieta, kur uzņēmumi tiek reģistrēti visbiežāk. Starp pārējām vietām ir gan pilsētas, gan novadi pie Rīgas. Reģistrācijas vieta ne vienmēr sakrīt ar vietu, kur uzņēmums faktiski strādā. Daudzi uzņēmēji izmanto juridisko adresi, kas atšķiras no darbības vietas.

Slēgšana nav maksātnespēja

Šīs divas lietas bieži jauc, bet tās nozīmē dažādas situācijas.

Uzņēmuma slēgšana nozīmē, ka uzņēmums beidz darbību un tiek izslēgts no reģistra. Lielākā daļa uzņēmumu to dara brīvprātīgi. Iemesli var būt dažādi:

• īpašnieks vairs nevēlas turpināt;
• uzņēmums ir veidots konkrētam projektam, kas beidzies;
• īpašnieks pāriet uz citu darbu vai citu uzņēmumu;
• uzņēmums ilgstoši nav darbojies.

Šādā gadījumā uzņēmumam nav jābūt parādu, ko tas nespētu samaksāt.

Maksātnespēja ir cits stāvoklis: uzņēmums nespēj pildīt savas saistības pret kreditoriem. Maksātnespējas procesu skaits ir daudzkārt mazāks par slēgto uzņēmumu skaitu. Septembrī slēgti 429 uzņēmumi, bet maksātnespējas procesu bija 17.

Tāpēc slēgto uzņēmumu skaitu nevar lasīt kā uzņēmumu bankrotu skaitu. Tā būtu kļūda, kas sagrozītu ainu par uzņēmējdarbības stāvokli.

Maksātnespēja un tiesiskā aizsardzība: kāda atšķirība

Arī šie divi termini nozīmē pretējas lietas.

Maksātnespējas process

Maksātnespējas process ir uzņēmuma gals. Uzņēmuma manta tiek pārdota, lai segtu kreditoru prasījumus pēc likumā noteiktas kārtības. Pēc procesa uzņēmums parasti beidz pastāvēt.

Tiesiskās aizsardzības process

Tiesiskās aizsardzības process ir vienošanās ar kreditoriem, lai uzņēmums varētu turpināt darbu. Uzņēmums piedāvā kreditoriem plānu, kā laika gaitā tikt galā ar saistībām. Mērķis ir saglabāt uzņēmumu, nevis to likvidēt.

Tiesiskās aizsardzības process notiek ar tiesas starpniecību. Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process ir vienošanās ar kreditoriem bez tiesas procesa. Abos gadījumos uzņēmums cenšas turpināt darbu.

Septembrī tiesiskās aizsardzības procesu bija 13, tikpat cik augustā. Pirms gada to bija 7. Ārpustiesas procesi bija 2, bet augustā un pirms gada to nebija nemaz. Maksātnespējas procesu bija 17, bet pirms gada 31.

Šie skaitļi neļauj spriest par iemesliem. Tomēr ir redzams, ka maksātnespējas procesu ir mazāk nekā pirms gada, bet tiesiskās aizsardzības procesu ir vairāk. Tas var norādīt, ka daļa uzņēmumu meklē vienošanos ar kreditoriem, nevis darbības beigas. Vai tā ir tendence, rādīs nākamo mēnešu dati. Viena mēneša skaitļi ir mazi, un tie var mainīties nejauši.

Ko tas nozīmē, ja domājat par finansējumu

Uzņēmuma finansējums darbojas citādi nekā privātpersonas patēriņa kredīts. Uzņēmēju aizdevumiem, ko izmanto saimnieciskajai darbībai, patērētāju aizsardzības prasības neattiecas. Līguma nosacījumi var atšķirties no tiem, ko esat pieradis redzēt patēriņa kredītiem. Pirms parakstīšanas rūpīgi izlasiet visus maksājumus, termiņus, nodrošinājuma prasības un sekas kavējuma gadījumā.

Daži vispārīgi apsvērumi:

• Kredīta devējs vērtē konkrēto uzņēmumu: tā darbības vēsturi, ieņēmumus, saistības un nodrošinājumu. Septembra statistika šo vērtējumu neaizvieto.
• Atteikums ir iespējams vienmēr. Pieteikums neapliecina, ka finansējums tiks piešķirts, un lēmumu pieņem kredīta devējs.
• Jauns uzņēmums bieži var uzrādīt mazāk vēstures nekā ilgi strādājis. Kredīta devējs to ņem vērā.
• Ja jums jau ir saistības, kreditoru vērtējumā svarīgi ir tas, kā tās tiek pildītas. Ieraksti Kredītinformācijas birojā var ietekmēt lēmumu.
• Ja saprotat, ka saistības kļūst grūti pildāmas, vienošanās ar kreditoriem ir iespējama vēl pirms parādi uzkrājas. Tieši tam kalpo tiesiskās aizsardzības process.

Ja uzņēmuma darbību finansē arī pats īpašnieks vai tiek izmantots fiziskas personas aizdevums, ir svarīgi saprast, kurš aizdevums ir uzņēmuma un kurš privāts. Privātajam aizdevumam attiecas citi noteikumi nekā komercaizdevumam. Ja nepieciešams novērtēt personīgo maksātspēju, var izmantot kalkulatoru cik varu aizņemties. Tas attiecas uz privātpersonas patēriņa kredītu, nevis uz uzņēmuma komercaizdevumu.

Plašāku ainu par likmēm un citiem rādītājiem varat atrast sadaļā tirgus dati.

Algas nozarēs

Cilvēkiem, kas strādā šajās nozarēs, un uzņēmējiem, kas plāno darbiniekus, noder arī dati par algām. Zemāk ir piecas nozares ar augstākajām vidējām algām 2026. gada jūnijā.

Avots: Centrālā statistikas pārvalde. Periods: 2026. gada jūnijs.

Salīdzinājumam, vidējā bruto darba samaksa valstī: 1 946 €2026. gada jūnijs.

Nozares vidējā alga ir vidējais rādītājs. Atsevišķu uzņēmumu un amatu algas var būt ievērojami augstākas vai zemākas. Ja vēlaties redzēt, cik no algas paliek rokās, izmantojiet kalkulatoru alga uz rokas.

Uzņēmējam šie skaitļi ir atgādinājums, ka darbaspēka izmaksas dažās nozarēs ir augstas. Tās jāiekļauj finansēšanas plānā. Ne visi uzņēmumi spēj tās segt vienādi, un tas ir viens no faktoriem, ko vērtē kredīta devējs.

Ko ņemt vērā, lasot šos datus

• Dati ir par vienu mēnesi. Viena mēneša svārstības nav tendence.
• Skaitļi par jaunajiem un slēgtajiem uzņēmumiem ir reģistrācijas dati. Tie neparāda, cik uzņēmumu faktiski saimnieko un cik ienesīgi.
• Maksātnespēja un tiesiskā aizsardzība ir dažādi procesi ar pretēju mērķi. Nesummējiet tos vienā "problēmu" skaitlī.
• Šis apskats neaizvieto individuālu vērtējumu. Portāls aizdevumus neizsniedz un nav kredīta starpnieks. Mēs skaidrojam un salīdzinām informāciju, bet lēmumu par katru finansējuma pieteikumu pieņem kredīta devējs.

Metodiku, kā mēs aprēķinām un attēlojam rādītājus, var izlasīt sadaļā kā mēs rēķinām.

Avoti

• Uzņēmumu reģistrs, atvērtie dati: maksātnespējas procesu datu kopa, periods 2026. gada septembris (jaunreģistrētie, slēgtie, maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības procesi, reģistrācijas vietas).
• Centrālā statistikas pārvalde: csp.gov.lv, vidējās algas pa nozarēm, periods 2026. gada jūnijs.