Valsts atbalsts mazajiem uzņēmumiem: finansējuma veidi

Vispirms: valsts atbalsts nav viens veids, bet vairāki

Kad uzņēmējs meklē "valsts atbalstu", viņš parasti iedomājas naudu, ko var saņemt pēc pieteikuma. Praksē tie ir vairāki dažādi instrumenti. Daži ir atmaksājami, daži nav. Dažus piešķir iestāde, citus izsniedz kā aizdevumu vai garantiju.

Trīs lietas ir jāsaprot jau sākumā:

• Atbalsts parasti ir mērķēts. To piešķir konkrētai darbībai, piemēram, iekārtu iegādei, eksporta uzsākšanai, jaunam uzņēmumam vai noteiktai nozarei.
• Atbalsts nav automātisks. Katrai programmai ir nosacījumi, termiņi un vērtēšana. Atteikums ir iespējams.
• Atbalstam ir ierobežojumi. Ja saņemat valsts vai ES atbalstu, tam var piemērot summas griestus, un citu atbalstu var nākties summēt.

Šis raksts ir vispārīgs skaidrojums. Mēs nesniedzam finanšu konsultācijas un neizvēlamies jūsu uzņēmumam piemērotāko risinājumu.

Galvenie finansējuma veidi

1. Aizdevumi ar valsts atbalstu

Šādu aizdevumu bieži izsniedz uz izdevīgākiem nosacījumiem nekā tirgū, bet tas joprojām ir komercaizdevums, kas jāatmaksā. Atbalsts var būt zemāka likme, garāks termiņš vai mazāks nodrošinājums.

Latvijā šādus produktus piedāvā valsts attīstības finanšu institūcija ALTUM. Konkrētos nosacījumus, likmes un pieejamās programmas skatiet tās mājaslapā, jo tie mainās.

Uzņēmējiem svarīgi: uz komercaizdevumu neattiecas patērētāju aizsardzības normas, kas darbojas patēriņa kredītiem. Piemēram, patērētājiem paredzētās atteikuma tiesības vai informācijas standarti uzņēmuma aizdevumam nav automātiski spēkā. Līguma nosacījumi jāizlasa īpaši uzmanīgi.

2. Garantijas

Garantija nav nauda uz konta. Tā ir valsts apņemšanās segt daļu no bankas riska, ja uzņēmums aizdevumu nespēj atmaksāt. Tā palīdz, ja uzņēmumam ir dzīvotspējīgs projekts, bet nepietiek ķīlas, ko bankai piedāvāt.

Ir jāsaprot, ka garantija neatbrīvo uzņēmumu no parāda. Ja garantija tiek izmantota, parāds nepazūd. Atbildība pret garantijas devēju paliek.

3. Granti un dotācijas

Granti ir pievilcīgākais atbalsta veids, jo tos parasti nav jāatmaksā. Tāpēc par tiem ir lielāka konkurence un stingrāka vērtēšana.

Svarīgākais, kas jāzina:

• Granti parasti sedz tikai daļu izmaksu. Pārējo uzņēmumam jāfinansē pašam.
• Bieži nauda tiek izmaksāta pēc izdevumu veikšanas, nevis pirms tam. Tas nozīmē, ka vispirms vajag apgrozāmos līdzekļus vai starpposma finansējumu.
• Izdevumi jāpamato ar dokumentiem, un projekta mērķi jāpaveic noteiktajā laikā.
• Ja nosacījumi netiek izpildīti, naudu var nākties atmaksāt.

Granti un citi uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi ir saistīti ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA), ES fondu administratoriem un nozaru iestādēm. Lauksaimniecības un lauku uzņēmumiem atbalstu parasti administrē Lauku atbalsta dienests. Aktuālos konkursus vienmēr pārbaudiet pie pašas iestādes, jo atvērtie konkursi un budžeti mainās.

4. Nodokļu režīmi un atvieglojumi

Atbalsts var būt arī tas, ka uzņēmums maksā mazāk vai citādi. Mazajiem uzņēmumiem Latvijā pastāv īpaši nodokļu režīmi, un atsevišķos gadījumos ir pieejami atvieglojumi par investīcijām vai darbinieku nodarbināšanu.

Tas ir uzņēmuma ikdienas finanšu plānošanas jautājums, un nosacījumi mainās. Aktuālo informāciju sniedz Valsts ieņēmumu dienests. Ja neesat pārliecināti, kurš režīms jums atbilst, noderīgi ir konsultēties ar grāmatvedi vai nodokļu speciālistu.

Kas jāsagatavo, pirms meklējat atbalstu

Lielākā daļa programmu prasa līdzīgas lietas. Ja tās ir sakārtotas jau iepriekš, process ir mierīgāks.

• Skaidrs mērķis. Ko tieši finansēsiet un kāpēc tas uzlabos uzņēmuma darbību.
• Uzņēmuma pamatdati. Reģistrācijas dati, darbības nozare, uzņēmuma lielums un darbības vēsture.
• Finanšu dokumenti. Gada pārskati vai pārskati par darbības rezultātiem, ja uzņēmums jau darbojas, un naudas plūsmas prognoze.
• Parādu un nodokļu situācija. Nodokļu parādi vai citi saistību pārkāpumi bieži ir šķērslis.
• Pašu ieguldījums. Summa, ko varat ieguldīt pats, ja programma sedz tikai daļu izmaksu.

Vai kredītvēsture un parādi ietekmē lēmumu

Jā, var ietekmēt. Valsts atbalsta programmas nav izņēmums. Aizdevumu vai garantiju piešķirot, vērtē uzņēmuma un dažkārt īpašnieku maksātspēju un iepriekšējo maksājumu disciplīnu. Ieraksti kredītinformācijas birojā, nodokļu parādi un nokavēti maksājumi var būt iemesls atteikumam vai stingrākiem nosacījumiem.

Granta vērtēšanā galvenais ir projekta kvalitāte un atbilstība konkursa kritērijiem, bet arī tur parasti tiek pārbaudīts, vai pretendentam nav nenokārtotu saistību.

Ja iepriekš bijušas problēmas, to var atklāti paskaidrot pieteikumā. Tas negarantē pozitīvu lēmumu, bet palīdz izvairīties no pārpratumiem.

Biežākās kļūdas

• Meklēt tikai grantus. Tie ir pievilcīgi, bet to ir mazāk, un tos vērtē konkursā.
• Ignorēt naudas plūsmu. Ja grantu izmaksā pēc izdevumu veikšanas, uzņēmumam jāspēj starplaikā pārdzīvot.
• Neņemt vērā atbalsta summas ierobežojumus. Pirms pieteikšanās pārbaudiet, vai jau saņemtais atbalsts neierobežo jauno.
• Sajaukt patēriņa kredītu ar komercaizdevumu. Uzņēmuma aizdevumam ir citi noteikumi un mazāka juridiskā aizsardzība nekā privātpersonai.
• Balstīties uz novecojušu informāciju. Programmu noteikumi un budžeti mainās, tāpēc pārbaudiet aktuālo versiju pie administrētāja.

Kā pieņemt lēmumu, nesasteidzot

1. Definējiet, kam tieši vajag naudu un cik daudz.
2. Noskaidrojiet, vai šādam mērķim ir piemērotas valsts programmas, un izlasiet to nosacījumus.
3. Salīdziniet valsts atbalsta piedāvājumu ar parastu bankas finansējumu. Kopējās izmaksas un nosacījumi ir svarīgāki par nosaukumu.
4. Pārliecinieties, ka varat atļauties atmaksas grafiku arī sliktākajā mēnesī.
5. Ja ir šaubas, konsultējieties ar grāmatvedi, juristu vai finanšu speciālistu, kas pazīst jūsu uzņēmumu.

Vispārīgus tirgus datus varat apskatīt sadaļā tirgus dati. Kā mēs veidojam salīdzinājumus, skaidrots lapā kā mēs rēķinām.

Par šo portālu

Portāls aizdevumus neizsniedz un nav kredīta starpnieks. Mēs skaidrojam un salīdzinām informāciju, bet lēmumu par katru pieteikumu pieņem attiecīgais kredīta devējs vai atbalsta administrētājs. Šis raksts nav pieteikuma veidlapa. Pieteikumus valsts programmām iesniedz tieši atbildīgajai iestādei. Ja kādā portāla sadaļā iesniedzat pieteikumu, mēs datus nododam sadarbības partneriem, un lēmumu pieņem kredīta devējs.

Atbalsta saņemšana nav garantēta, un atteikums ir iespējams.