Īsumā

  1. gada oktobrī Latvijā reģistrēts 991 jauns uzņēmums, bet slēgts 385. Maksātnespējas procesu bija 25, tiesiskās aizsardzības procesu 15.

Uzņēmumu skaits, kas beidz darbu, ir ievērojami lielāks par skaitu, kas nonāk maksātnespējā. Šie ir dažādi notikumi, un tālāk paskaidrojam, kāpēc to nedrīkst jaukt.

Dati ir no Uzņēmumu reģistra atvērtajiem datiem par 2026. gada oktobri (data.gov.lv). Mēs nesniedzam finanšu konsultācijas. Apskats palīdz saprast kopainu, nevis pieņemt lēmumu par konkrētu uzņēmumu.

Oktobra rādītāji

Rādītājs2026. gada oktobrisIepriekšējais mēnesisPirms gada
Jaunreģistrēti uzņēmumi9911113986
Slēgti uzņēmumi385429469
Maksātnespējas procesi251715
Tiesiskās aizsardzības procesi151321
Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesi021

Avots: Uzņēmumu reģistrs, atvērtie dati, 2026. gada oktobris.

Ko tabula rāda:

  • Jaunu uzņēmumu bija mazāk nekā septembrī, bet nedaudz vairāk nekā pirms gada.
  • Slēgto uzņēmumu bija mazāk gan nekā septembrī, gan nekā pirms gada.
  • Maksātnespējas procesu bija vairāk nekā septembrī un vairāk nekā pirms gada.
  • Tiesiskās aizsardzības procesu bija nedaudz vairāk nekā septembrī, bet mazāk nekā pirms gada.

Viena mēneša dati ir šauri. Mazos skaitļos, piemēram 25 procesos, vienas organizācijas vai nozares gadījumi var ievērojami mainīt kopējo ainu. Tāpēc secinājumus par tendenci labāk balstīt uz vairākiem mēnešiem. Vairāk rādītāju atradīsiet sadaļā tirgus dati.

Slēgšana nav maksātnespēja

Tas ir biežākais pārpratums, lasot uzņēmumu statistiku.

Uzņēmuma slēgšana nozīmē, ka īpašnieki izlemj beigt darbību vai uzņēmums tiek izslēgts no reģistra. Iemesli var būt dažādi:

  • īpašnieks pārtrauc biznesu, jo vēlas pievērsties citam darbam vai aiziet pensijā;
  • uzņēmums ir izveidots konkrētam projektam, un projekts ir beidzies;
  • vairāki uzņēmumi tiek apvienoti vienā;
  • uzņēmums ilgāku laiku nav veicis saimniecisko darbību.

Lielākā daļa uzņēmumu darbu beidz brīvprātīgi. Parādu problēmas šajos gadījumos nav obligāts iemesls.

Maksātnespējas process ir cits gadījums. Tas notiek, kad uzņēmums nespēj norēķināties ar kredītoriem. Maksātnespējas procesu ir daudzkārt mazāk nekā slēgto uzņēmumu: oktobrī 25 pret 385. Tāpēc slēgto uzņēmumu skaitu nevar uzskatīt par bankrotu skaitu.

Maksātnespēja un tiesiskā aizsardzība: kāda starpība

Abus procesus bieži min kopā, bet to mērķis ir pretējs.

Maksātnespējas process

Maksātnespējas process ir uzņēmuma gals. Tā mērķis ir sakārtot parādu atgūšanu: uzņēmuma manta tiek pārdota, un no iegūtajiem līdzekļiem tiek segti kredītoru prasījumi. Pēc procesa uzņēmums parasti darbību nepārtrauc, bet beidz pastāvēt.

Tiesiskās aizsardzības process

Tiesiskās aizsardzības process ir vienošanās ar kredītoriem, lai uzņēmums varētu turpināt darbu. Uzņēmums ar kredītoriem vienojas par jaunu parādu atmaksas kārtību, piemēram, par ilgāku termiņu vai citiem nosacījumiem. Mērķis ir saglabāt uzņēmumu, darbavietas un norēķinus.

Tam ir divi veidi:

  • tiesiskās aizsardzības process, ko pārrauga tiesa (oktobrī 15);
  • ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, kur vienošanās notiek bez tiesas (oktobrī 0).

Tiesiskās aizsardzības process neapstiprina, ka uzņēmums ir izglābts. Ja vienošanās netiek pildīta vai neizdodas, uzņēmums var nonākt arī maksātnespējā.

Kur reģistrē jaunos uzņēmumus

Oktobrī visvairāk jaunu uzņēmumu reģistrēts Rīgā. Citas pilsētas un novadi ir daudz mazāki.

VietaJaunreģistrētie uzņēmumi
Rīga460
Mārupes novads42
Liepāja31
Jelgava27
Ogres novads24
Jūrmala22

Avots: Uzņēmumu reģistrs, atvērtie dati, 2026. gada oktobris.

Reģistrācijas vieta ne vienmēr sakrīt ar vietu, kur uzņēmums faktiski strādā. Daļa uzņēmumu izmanto juridisko adresi, bet darbu veic citur.

Algas nozarēs

Cilvēkiem, kas strādā šajās nozarēs vai domā par darbinieku pieņemšanu, svarīgi ir arī darba samaksas līmeņi. Centrālā statistikas pārvalde (csp.gov.lv) publicē vidējās algas pa nozarēm. Pēdējie dati šajā apskatā ir par 2026. gada jūniju. Tie ir pieci augstākie rādītāji:

NozareVidējā alga, 2026. gada jūnijs
Telekomunikācija, datorprogrammēšana, konsultēšana, datošanas infrastruktūras nodrošināšana un citi informācijas pakalpojumi3391 €
Finanšu un apdrošināšanas darbības3210 €
Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi2591 €
Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana2551 €
Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde2236 €

Salīdzinājumam: vidējā bruto darba samaksa mēnesī valstī kopumā ir 1 946 €2026. gada jūnijs.

Šie ir bruto skaitļi, tātad pirms nodokļiem. Ja vēlaties redzēt, cik paliek pēc nodokļu nomaksas, izmantojiet algas uz rokas kalkulatoru.

Vidējā alga nozarē neparāda, cik saņem katrs darbinieks. Tā ir atkarīga no amata, pieredzes un uzņēmuma lieluma. Uzņēmējam tā ir arī atgādinājums, ka darbaspēka izmaksas dažādās nozarēs atšķiras, un tās jāiekļauj plānos, kad tiek vērtēts finansējuma apjoms.

Ko tas nozīmē uzņēmējam, kas domā par finansējumu

Šie dati neapraksta jūsu uzņēmumu, bet palīdz saprast vidi, kurā tas darbojas.

  • Jaunu uzņēmumu skaits ir stabils. Reģistrācijas turpinās, un oktobra rādītājs ir nedaudz augstāks nekā pirms gada.
  • Lielākā daļa slēgšanas gadījumu nav saistīti ar parādiem. Ja redzat augstu slēgto uzņēmumu skaitu, tas vēl neliecina par masveida finanšu grūtībām.
  • Maksātnespēju skaits oktobrī bija lielāks. Pie tik maziem skaitļiem tas ir jāvērtē uzmanīgi, un tendenci var apstiprināt vai noraidīt tikai nākamo mēnešu dati.
  • Tiesiskā aizsardzība ir viens no instrumentiem grūtībās nonākušam uzņēmumam. Tā ir iespēja, nevis garantija.

Ja plānojat ņemt komercaizdevumu, ņemiet vērā, ka uz uzņēmumu finansējumu neattiecas patērētāju aizsardzības normas, kas darbojas patēriņa kredītiem privātpersonām. Līguma nosacījumi, termiņi un soda sankcijas komercaizdevumā ir jāpārbauda pašam rūpīgi, vajadzības gadījumā ar juristu vai grāmatvedi.

Kredīta devējs lēmumu pieņem pats. Tas parasti vērtē uzņēmuma darbības vēsturi, naudas plūsmu un esošās saistības. Iepriekšējie maksātnespējas vai tiesiskās aizsardzības procesi, kā arī kavēti maksājumi var ietekmēt lēmumu. Atteikums vienmēr ir iespējams, un nevienam pieteikumam apstiprinājumu nevar garantēt.

Ja tomēr vēlaties iesniegt pieteikumu caur mūsu vietni, ņemiet vērā, ka mēs neesam kredīta devējs un neesam kredīta starpnieks. Portāls datus nodod sadarbības partneriem, un lēmumu par katru pieteikumu pieņem kredīta devējs. Ja vēlaties saprast, kādu summu vispār varētu apkalpot, noder kalkulators „cik varu aizņemties”, taču tas paredzēts privātpersonām, nevis uzņēmuma aizdevumiem.

Par datiem

  • Uzņēmumu skaits, slēgšanas, maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības procesi: Uzņēmumu reģistrs, atvērtie dati, 2026. gada oktobris (data.gov.lv).
  • Vidējās algas pa nozarēm: Centrālā statistikas pārvalde, 2026. gada jūnijs (csp.gov.lv).
  • Salīdzinājumi ar iepriekšējo mēnesi un pagājušo gadu ir tie, ko sniedz avots. Mēs neaprēķinājām jaunus rādītājus. Par to, kā mēs strādājam ar datiem, lasiet sadaļā kā mēs rēķinām.

Skaitļi rakstā ir dzīvi: tie tiek ņemti no rādītājiem un atjaunoti paši. Pēdējie dati uz 01.06.2026. Visi rādītāji

Tirgus datu redaktore
Likmes, inflācija un oficiālā statistika

Seko Euribor, ECB lēmumiem un Latvijas Bankas statistikai. Skaidro, ko skaitļi nozīmē mājsaimniecībai ar kredītu, un nekad nepublicē skaitli bez avota un perioda.

Uzņēmumam vajadzīgs finansējums?

Pastāstiet par uzņēmumu un vajadzību. Pieteikumu nodosim partneriem, kas strādā ar uzņēmumu finansēšanu.

Pieteikties uzņēmumam