Apgrozāmo līdzekļu finansējums mazam uzņēmumam: kas kam der

Mazam uzņēmumam nauda reti ienāk tieši tad, kad jāmaksā rēķini. Preces jāiepērk iepriekš, algas jāizmaksā katru mēnesi, bet klients samaksā pēc 30 vai 60 dienām. Šo plaisu sauc par naudas plūsmas starpību, un to var segt ar apgrozāmo līdzekļu finansējumu.

Šajā rakstā aplūkoti trīs biežākie risinājumi: overdrafts, kredītlīnija un faktorings. Katram ir sava loma. Nevienu no tiem nevar saukt par labāko vispār, jo izvēle ir atkarīga no jūsu uzņēmuma situācijas.

Portāls aizdevumus neizsniedz un nav kredīta starpnieks. Mēs skaidrojam un salīdzinām informāciju. Mēs nesniedzam individuālas finanšu konsultācijas, un lēmumu par katru pieteikumu pieņem kredīta devējs.

Kas ir apgrozāmie līdzekļi

Apgrozāmie līdzekļi ir nauda, ko uzņēmums izmanto ikdienas darbībai:

• preču vai izejvielu iepirkšanai;
• algu un nodokļu samaksai;
• nomas, komunālo un citu regulāro maksājumu segšanai;
• piegādātāju rēķinu apmaksai, kamēr klienti vēl nav samaksājuši.

Apgrozāmo līdzekļu finansējums paredzēts īslaicīgām vai atkārtotām naudas plūsmas svārstībām. Tas nav domāts ilgtermiņa ieguldījumiem, piemēram, iekārtu vai nekustamā īpašuma iegādei. Tiem parasti izmanto citus finansējuma veidus ar citu atmaksas termiņu.

Kad finansējums ir pamatots

Īslaicīgs finansējums ir pamatots, ja plaisa ir pagaidu un paredzama. Piemēri:

• sezonāls uzņēmums pirms sezonas iepērk preces;
• liels klients samaksā ar kavējumu, bet pasūtījums jau ir izpildīts;
• uzņēmums saņēmis lielāku pasūtījumu un tam jāiegādājas materiāli.

Ja uzņēmums regulāri strādā ar zaudējumiem, apgrozāmo līdzekļu finansējums problēmu neatrisinās. Tas var to tikai atlikt un papildināt ar procentu izmaksām. Pirms aizņemšanās ir vērts noskaidrot, kāpēc naudas trūkst.

Trīs risinājumi īsumā

Konkrētie nosacījumi katram kredīta devējam atšķiras. Zemāk aprakstīts, kā šie produkti darbojas parasti.

Overdrafts

Overdrafts ir limits uzņēmuma norēķinu kontā. Ja kontā nepietiek naudas, maksājums tik un tā tiek izpildīts, un konts nonāk negatīvā atlikumā līdz piešķirtā limita robežai.

Kā tas darbojas

• Limitu piešķir bankas vai cits finanšu pakalpojumu sniedzējs uz noteiktu laiku.
• Procenti parasti tiek aprēķināti par faktiski izmantoto summu un dienu skaitu. Atsevišķi var būt arī komisijas par limita piešķiršanu vai uzturēšanu.
• Kad kontā ienāk nauda, parāds samazinās automātiski.

Kad overdrafts der

• Ja vajadzība ir neliela un īslaicīga, piemēram, dažas dienas pirms klienta maksājuma.
• Ja nepieciešama elastība un nav vēlēšanās katru reizi slēgt jaunu līgumu.

Kam jāpievērš uzmanība

• Overdrafts var kļūt par ieradumu. Ja konts gandrīz vienmēr ir negatīvs, tas liecina, ka problēma nav īslaicīga.
• Kredīta devējs limitu var pārskatīt vai neatjaunot, kad beidzas tā termiņš. Tāpēc uz overdraftu nevajadzētu balstīt uzņēmuma pamata finansēšanu.
• Pārsniedzot limitu, var piemērot papildu maksas vai sankcijas. Tās ir jāpārbauda līgumā.

Kredītlīnija

Kredītlīnija ir saistīts, bet atšķirīgs risinājums. Kredīta devējs nosaka maksimālo summu, ko uzņēmums drīkst aizņemties. Uzņēmums to izmanto pa daļām un atmaksā pēc vajadzības. Atmaksātā daļa parasti atkal kļūst pieejama līdz līguma termiņa beigām.

Kā tas darbojas

• Līgumā tiek noteikts limits, termiņš un procentu aprēķināšanas kārtība.
• Procenti parasti tiek aprēķināti par izmantoto summu. Dažkārt var būt arī maksa par neizmantoto limita daļu.
• Kredītlīnijai var prasīt nodrošinājumu, piemēram, komercķīlu vai galvojumu. Dažkārt galvojumu prasa arī no uzņēmuma īpašnieka kā privātpersonas. Tas nozīmē, ka īpašnieks par saistībām var atbildēt ar savu mantu.

Kad kredītlīnija der

• Ja finansējuma vajadzība atkārtojas, bet summa mainās, piemēram, sezonāla uzņēmuma iepirkumiem.
• Ja ir vēlme iepriekš zināt, cik daudz naudas būs pieejams, un nepieciešama lielāka summa nekā parasti piedāvā overdrafts.

Kam jāpievērš uzmanība

• Nodrošinājuma un galvojuma nosacījumi. Pirms parakstīšanas skaidri jāsaprot, par ko un cik lielā mērā jūs atbildat.
• Līguma nosacījumi par limita samazināšanu vai izbeigšanu. Jāpārbauda, kādos gadījumos kredīta devējs to drīkst darīt.
• Papildu izmaksas ārpus procentiem. Tās jāsalīdzina kopā ar procentiem.

Faktorings

Faktorings darbojas citādi nekā overdrafts vai kredītlīnija. Uzņēmums nesaņem aizdevumu vispārīgai lietošanai. Tas saņem finansējumu pret savu neapmaksāto rēķinu, ko izrakstījis citam uzņēmumam.

Kā tas darbojas

1. Jūs piegādājat preci vai pakalpojumu un izrakstāt rēķinu ar atliktu apmaksas termiņu.
2. Faktoringa sniedzējs izmaksā daļu no rēķina summas uzreiz vai īsā laikā pēc rēķina iesniegšanas un pārbaudes.
3. Kad pircējs samaksā rēķinu, sniedzējs izmaksā atlikušo daļu un ietur savu atlīdzību.

Juridiski faktorings parasti balstās uz prasījuma tiesību nodošanu (cesiju). Uzņēmums nodod sniedzējam tiesības saņemt maksājumu no pircēja.

Divi galvenie veidi

• Faktorings ar regresu. Ja pircējs nesamaksā, uzņēmumam jāatgriež saņemtā nauda.
• Faktorings bez regresa. Maksātnespējas risku pircēja pusē pilnībā vai daļēji uzņemas faktorings sniedzējs. Parasti tas ir dārgāks, un sniedzējs rūpīgi vērtē pircēja maksātspēju.

Konkrēta līguma nosacījumi var atšķirties, tāpēc vienmēr jālasa, kad tieši regress tiek piemērots.

Kad faktorings der

• Ja uzņēmums strādā ar citiem uzņēmumiem (B2B) un pārdod ar atliktu maksājumu.
• Ja finansējuma apjoms mainās kopā ar pārdošanas apjomu. Jo vairāk rēķinu, jo vairāk dokumentu, uz kuru pamata var lūgt finansējumu.
• Ja pircēji ir uzticami un maksā pēc noteikta grafika. Sniedzējs vērtē ne tikai jūs, bet arī jūsu pircējus.

Kam jāpievērš uzmanība

• Faktoringu parasti neizmanto uzņēmumi, kas pārdod galvenokārt privātpersonām par tūlītēju samaksu. Tiem nav rēķinu, ko nodot.
• Pircējs var uzzināt par faktoringu. Ja līgums paredz pircēja paziņošanu, jāpadomā, kā klients to uztvers.
• Izmaksas var sastāvēt no vairākām daļām, piemēram, atlīdzības par pakalpojumu un procentiem par izmantoto finansējumu. Tās jāsalīdzina kopā.
• Sniedzējs var noraidīt atsevišķus rēķinus, piemēram, ja pircējs vēl nav apstiprinājis preces saņemšanu vai ja pastāv strīds.

Kā izvēlēties: pieci jautājumi

Šie jautājumi palīdz saprast, kurš risinājums sakrīt ar jūsu situāciju. Tas nav individuāls ieteikums, bet domāšanas ietvars.

1. Kāda ir vajadzība: neliela un īslaicīga vai atkārtota un lielāka? Neliela svārstība var būt overdrafta jautājums. Atkārtotai vajadzībai biežāk izskata kredītlīniju.
2. Vai naudas trūkumu rada neapmaksāti rēķini? Ja problēma ir pircēju kavētie maksājumi, faktorings var atbilst situācijai.
3. Vai pārdodat uzņēmumiem ar atliktu apmaksu? Ja nē, faktorings parasti nav piemērots.
4. Ko varat piedāvāt kā nodrošinājumu? Daži produkti prasa nodrošinājumu vai galvojumu, citi vairāk balstās uz rēķiniem un pircēju kvalitāti.
5. Cik ilgi finansējums būs vajadzīgs? Ja vajadzība ir pastāvīga, jāpārskata, vai problēma nav uzņēmuma darbības modelī.

Salīdzinājums pēc situācijas

Ko vērtē kredīta devējs

Lēmumu pieņem kredīta devējs, un atteikums vienmēr ir iespējams, arī tad, ja uzņēmums šķiet stabils. Nav iespējams iepriekš zināt, vai pieteikums tiks apstiprināts, cik ātri tiks pieņemts lēmums vai kādi dokumenti būs vajadzīgi. Prasības katram kredīta devējam ir savas.

Parasti tiek vērtēts:

• uzņēmuma finanšu rādītāji: apgrozījums, peļņa vai zaudējumi, esošās saistības;
• darbības vēsture: cik ilgi uzņēmums darbojas un cik stabili ir ieņēmumi;
• kredītvēsture: gan uzņēmuma, gan dažkārt īpašnieku. Kavēti maksājumi vai negatīvi ieraksti Kredītinformācijas birojā var novest pie atteikuma vai sliktākiem nosacījumiem;
• nodokļu parādi: VID parādi var būt nopietns šķērslis;
• nodrošinājums vai galvojums: ja produkts to paredz;
• pircēju kvalitāte: faktoringa gadījumā.

Ja kredītvēsturē ir problēmas, tas nenozīmē, ka atteikums ir neizbēgams. Tomēr tas var ietekmēt gan lēmumu, gan piedāvātos nosacījumus. Pirms pieteikšanās ir vērts pārbaudīt savus datus un sakārtot to, ko iespējams: nokārtot parādus, sagatavot pārskatus un paskaidrot kavējumu iemeslus.

Izmaksas: kā salīdzināt godīgi

Dažādiem produktiem izmaksas veidojas atšķirīgi, tāpēc tikai procentu likmes salīdzināšana var maldināt. Jāprasa un jāsalīdzina:

• procentu likme un tas, par kādu summu un periodu tā tiek aprēķināta;
• komisijas par limita piešķiršanu, pagarināšanu vai uzturēšanu;
• maksa par neizmantoto limita daļu, ja tāda ir;
• faktoringa atlīdzība un citas maksas;
• sankcijas par nokavējumu vai limita pārsniegšanu;
• kopējās izmaksas konkrētam scenārijam, piemēram, ja izmantojat noteiktu summu noteiktu laiku.

Šajā rakstā mēs apzināti nesniedzam konkrētas likmes. Tās atšķiras pēc kredīta devēja, uzņēmuma profila un laika. Vispārīgu priekšstatu par tirgu var iegūt sadaļā tirgus dati, bet to, kā mēs aprēķinām rādītājus, skaidrojam lapā kā mēs rēķinām. Oficiālu statistiku par aizdevumu likmēm uzņēmumiem publicē Latvijas Banka.

Ja kredīta devējs nosauc tikai procentu likmi, lūdziet pilnu izmaksu aprēķinu rakstiski.

Svarīgi uzņēmējiem: komercaizdevums nav patēriņa kredīts

Uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu finansējums ir komercaizdevums vai cits komercdarbības finansējums. Uz to neattiecas patērētāju aizsardzības normas, kas paredzētas patēriņa kredītiem privātpersonām.

Tas praktiski nozīmē:

• Nevar paļauties uz tām pašām tiesībām, kādas patērētājam ir patēriņa kredīta līgumā, piemēram, uz noteiktu atteikuma tiesību regulējumu vai standartizētu pirmslīguma informāciju.
• Līguma nosacījumi lielā mērā balstās uz pušu vienošanos. Tāpēc lī